atvēsināt
atvēsināt -inu, -ini, -ina, pag. -ināju; trans.
1.Padarīt vēsāku vai vēsu (gaisu, šķidrumu u. tml.).
PiemēriBija patīkami ieelpot vasaras silto gaisu, ko atvēsināja spirgts vējš no jūras..
- Bija patīkami ieelpot vasaras silto gaisu, ko atvēsināja spirgts vējš no jūras..
1.1.Padarīt mazāk sakarsušu (ķermeni, ķermeņa daļās), radīt vēsuma sajūtu.
PiemēriAtvēsināt ķermeni aukstā ūdenī.
- Atvēsināt ķermeni aukstā ūdenī.
- Grāfiene ar raibu japāņu vēdekli atvēsina seju.
- Ūdens vēl mutē nesmeļas, tikai kājas patīkami atvēsina.
- pārn. ..iebridu ezerā. Cik ūdens bija labs! Kā dzīvs tas mani ieslēdza siltās un reizē atvēsinošās skavās.
1.2.pārn. Panākt, ka atjēdzas (no lielas sajūsmas, aizrautības, dedzības). Būt par cēloni tam, ka mazinās, tiek apslāpēta (sajūsma, aizrautība, dedzība).
PiemēriAtvēsināt sakarsušos prātus.
- Atvēsināt sakarsušos prātus.
- ..[Akmentiņš] dažu lielībnieku atvēsināja ar lietpratīgu piezīmi..
- Viņš runāja pavēloši un bargi - kā arvien, kad nācās salauzt citu spītību un atvēsināt karstās galvas.
Avoti: 1. sējums