Latviešu literārās valodas vārdnīca
64 265 šķirkļi
atvēsināties
atvēsināties -inos, -inies, -inās, pag. -inājos; refl.
Panākt, ka rodas vēsuma sajūta (par sakarsušu cilvēku). Kļūt vēsākam (par ķermeni, ķermeņa daļām).
PiemēriRokas atvēsinājās.
  • Rokas atvēsinājās.
  • Kājas un rokas man karsa un sūrstēja [no kūļu siešanas], tādēļ, gribēdama atvēsināties, gāju lejup pie ezera.
  • pārn. ..Katrīna [ķeizariene] uz Bīronu noskaitusies.. un izsūtījusi uz laiciņu atvēsināties saltā zemē.
Avoti: 1. sējums