atzinīgs
atzinīgs -ais; s. -a, -ā
atzinīgi apst.
Tāds, kurā pausta atzinība.
PiemēriAtzinīga atsauksme.
- Atzinīga atsauksme.
- Atzinīgs novērtējums.
- Izteikties atzinīgi.
- Ļeņins vairākkārt teicis labus, atzinīgus vārdus par latviešiem, par latviešu darbaļaužu cīņas garu.
- Kolhoza vadība atzinīgi novērtēja lopkopju darbu. Nav nevienas lopkopes, kas nebūtu saņēmusi prēmijas..
- Neviena silta vārda daudzajos gados viņa [audžumāte] meitenei nebija sacījusi, neviena atzinīga skata par labi padarītu darbu.
- Vecais draugs.. iemērca lūpu Miķelsona pasniegtajā alus kausā un atzinīgi nostenēja: «Šodien labs.»
Avoti: 1. sējums