atzīties
atzīties -zīstos, -zīsties, -zīstas, pag. -zinos; refl.
1.Atklāti izpaust (ko par sevi, ar savu personu vai darbību saistītu).
PiemēriAtzīties mīlestībā.
- Atzīties mīlestībā.
- Atzīties maldos.
- Kauns atzīties.
- Māte ne sodīja to, ne rāja. Klusu klausījās, kad meitene atzinās savā vainā un sirsnīgi apliecināja, ka turpmāk viņa nekad tā vairs nedarīšot.
- Vakarā abi [gani] ar asarām atzinās vecākiem, ka zostēviņš pazudis.
- Es, jāatzīstas, šogad esmu iegādājies nelielu īpašumiņu.
- ..Tu noziedznieks, Tu grēkoji, Nu atzīsties, Ko darīji!
1.1.Oficiāli paziņot, ka ir vainīgs (noziegumā, pārkāpumā u. tml.).
PiemēriAtzīties zādzībā.
- Atzīties zādzībā.
- Atzīties slepkavībā.
- Aizdomās turētais atzinies.
1.2.pareti Atzīt1.
PiemēriBija jāatzīstas, ka pretošanās.. nav iespējama.
- Bija jāatzīstas, ka pretošanās.. nav iespējama.
Avoti: 1. sējums