Latviešu literārās valodas vārdnīca
64 265 šķirkļi
atģērbt
atģērbt -ģērbju, -ģērb, -ģērbj, pag. -ģērbu; trans.
1.Novilkt (parasti virsdrēbes). Noģērbt.
PiemēriAtģērbt svārkus.
  • Atģērbt svārkus.
  • Atģērbt kažoku.
  • Viņa.. atģērba mēteli, noraisīja lakatiņu un noglauda matus.
1.1.Atbrīvot (kādu) no apģērba (parasti no virsdrēbēm).
PiemēriAtģērbt bērnu
  • Atģērbt bērnu
  • Atģērbt slimnieku.
  • Asaras rīdama, viņa palīdzēja Zentu atģērbt un redzēja, ka asinis verd no nelielas brūces sānos.
Avoti: 1. sējums