Latviešu literārās valodas vārdnīca
64 265 šķirkļi
atžilbt
atžilbt -žilbstu, -žilbsti, -žilbst, pag. -žilbu; intrans.
Atgūt normālu psihisku vai fizisku stāvokli. Atjēgties, atgūties.
PiemēriAtžilbt pēc sāpju lēkmes.
  • Atžilbt pēc sāpju lēkmes.
  • Atžilbt no kritiena.
  • Atžilbt no reiboņa.
  • Atžilbt no pārdzīvojuma.
  • No pirmā pārsteiguma, ko radīja negaidītais uzbrukums, viņš jau bija atžilbis..
  • Ja mednis pēc šāviena krīt no koka stāvus zemē un sāk tur pērties, tad jācenšas viņu tūlīt saķert, iekams tas nav atžilbis.
Avoti: 1. sējums