aušīgs
aušīgs -ais; s. -a, -ā
aušīgi apst.
1.Tāds, kas izturas vai rīkojas bez nepieciešamās nopietnības un cieņas. Vieglprātīgs. Draiskulīgs, nenopietns.
PiemēriAušīgs jauneklis.
1.1.Tāds, kurā izpaužas šāda īpašība.
PiemēriIzturēties aušīgi.
Avoti: 1. sējums