Latviešu literārās valodas vārdnīca
64 265 šķirkļi
austrumi
austrumi -u, v.; parasti dsk.
1.Viena no četrām debess pusēm, apvāršņa daļa, kur lec saule. Teritorija, kas atrodas šajā pusē, virzienā.
PiemēriAustrumu vējš.
  • Austrumu vējš.
  • Doties austrumu virzienā.
  • Mainīt kursu uz austrumiem.
  • Pēdas pamazām novirzās uz austrumiem; tām sekojot, viņi.. aizies arvien dziļāk silavās.
  • ..austrumos debesu pamalē jau blāzmoja rīts.
  • Ir taču tikai viens [evakuācijas] virziens - austrumi..
  • poēt. Bet tad austrumā atmirdz jaunas dienas blāzma.
  • poēt. ..Saule nebeigs gaismu liet, Mūžam kvēlos austrums.
Stabili vārdu savienojumiAustrumu garums.
  • Austrumu garums Ģeogrāfiskais garums, ko skaita uz austrumiem no sākuma meridiāna (nullmeridiāna).
2.Teritorija, kas atrodas saules lēkta pusē, virzienā.
PiemēriPSRS austrumi.
  • PSRS austrumi.
2.1.Zemes, kas atrodas Āzijā un tai tuvajos apvidos.
PiemēriAustrumu tautas.
  • Austrumu tautas.
  • Austrumu valodas.
  • Tā uzaust austrumi no pasakām, no mūžiem tāliem... Tur sultāns, emīrs, šahs par dievu lielāks pavēlnieks..
  • No Priekšāzijas apgabala liliju dzimtas augiem kopš seniem laikiem kultivē austrumu hiacintes..
  • Lieliska [gulta]! Tajā varēja gulēt kā sapnī, kā austrumu pasakā.
Avoti: 1. sējums