aube
aube -es, dsk. ģen. -bju, s.; novec.
Sievietes galvassega. Precētu sieviešu cepure (mice).
PiemēriSmags bij vara vainadziņš, Dziedādama vien staigāju; Viegla bija tilla aube, Staigāj gauži raudādama.
- Smags bij vara vainadziņš, Dziedādama vien staigāju; Viegla bija tilla aube, Staigāj gauži raudādama.
- Tā [mūķenes seja] šķita tikpat balta kā stērķelētā mūķenes aube, kas plašā lokā ietvēra šauro pieri un kaulainos vaigus.
- sal. ..[Lapsam] cepure izskatījās pašā pakausī piesprausta kā sievām baznīcas aube.
Avoti: 1. sējums