Latviešu literārās valodas vārdnīca
85 581 šķirklis
audžumāte
audžumāte -es, dsk. ģen. -šu, s.
Sieviete, kas pieņēmusi audzināšanā audžubērnu vai audžubērnus.
PiemēriSvjatoslavs dzīvoja pie savas audžumātes,.. kas to bija uzaudzinājusi.
Avoti: 1. sējums