augstsirdīgs
augstsirdīgs -ais; s. -a, -ā
augstsirdīgi apst.
1.Tāds, kas atsakās no sava labuma, upurē savas intereses citu labā. Pašaizliedzīgs, nesavtīgs.
PiemēriAugstsirdīgais cilvēks Lai palīdzīgs ir un labs!
- Augstsirdīgais cilvēks Lai palīdzīgs ir un labs!
- ..kļuvu tik augstsirdīga, ka piedāvājos aizvest govi [ganībās], bet māte teica, ko nu es iešot aukstā rasā kājas sabrist, un aizveda govi pati.
1.1.Tāds, kurš nereaģē uz sīkiem aizvainojumiem. Cēlsirdīgs.
PiemēriTauta bija augstsirdīga, disciplinēta un neizrēķinājās ar uzvarēto ienaidnieku.
- Tauta bija augstsirdīga, disciplinēta un neizrēķinājās ar uzvarēto ienaidnieku.
1.2.Tāds, kurā izpaužas šāda nostāja, īpašība.
PiemēriAugstsirdīgs piedāvājums.
- Augstsirdīgs piedāvājums.
Avoti: 1. sējums