augšgals
augšgals -a, v.
1.Augšējais gals.
PiemēriStaba augšgals.
- Staba augšgals.
- Spāru augšgali.
- Režģu durvis Baumanis saslēja sāniski vienu pret otru, augšgaliem kopā, tā ka iznāca maza telts.
- ..kāpņu augšgalā sadzirdēju.. soļus.
1.1.Kāda (teritorijas) daļa, kas reljefa ziņā atrodas augstāk par pārējo apkārtni.
PiemēriArt tīruma augšgalā.
- Art tīruma augšgalā.
- Augšgalā vairāk tikai egles, [ataugas] nogāzē līdz upmalas pļavai tās pārmākuši bērzi.
2.Augštece, arī tās apkārtne.
PiemēriUpes augšgals.
- Upes augšgals.
- Vīratēvs.. bija izbraucis uz Gaujas augšgalu darbos.
- Kalnarijos.. ūdeni stiepa no upes. Vasarā tas sasilis un glums, visi augšgala ciemi tur veļu mazgāja, tur zirgus peldināja.
Avoti: 1. sējums