Latviešu literārās valodas vārdnīca
85 581 šķirklis
augšgals
augšgals -a, v.
1.Augšējais gals.
PiemēriStaba augšgals.
1.1.Kāda (teritorijas) daļa, kas reljefa ziņā atrodas augstāk par pārējo apkārtni.
PiemēriArt tīruma augšgalā.
2.Augštece, arī tās apkārtne.
PiemēriUpes augšgals.
Avoti: 1. sējums