Latviešu literārās valodas vārdnīca
64 265 šķirkļi
augšgals
augšgals -a, v.
1.Augšējais gals.
PiemēriStaba augšgals.
  • Staba augšgals.
  • Spāru augšgali.
  • Režģu durvis Baumanis saslēja sāniski vienu pret otru, augšgaliem kopā, tā ka iznāca maza telts.
  • ..kāpņu augšgalā sadzirdēju.. soļus.
1.1.Kāda (teritorijas) daļa, kas reljefa ziņā atrodas augstāk par pārējo apkārtni.
PiemēriArt tīruma augšgalā.
  • Art tīruma augšgalā.
  • Augšgalā vairāk tikai egles, [ataugas] nogāzē līdz upmalas pļavai tās pārmākuši bērzi.
2.Augštece, arī tās apkārtne.
PiemēriUpes augšgals.
  • Upes augšgals.
  • Vīratēvs.. bija izbraucis uz Gaujas augšgalu darbos.
  • Kalnarijos.. ūdeni stiepa no upes. Vasarā tas sasilis un glums, visi augšgala ciemi tur veļu mazgāja, tur zirgus peldināja.
Avoti: 1. sējums