augšpus
augšpus priev. ar ģen.
1.Norāda, ka (kas) ir augstāk par ko (citu).
PiemēriŪdens upē augšpus ceļiem.
- Ūdens upē augšpus ceļiem.
- Bet Birkenbaums izrāva roku un saspieda tad puikas rokas augšpus locītavām kā ar dzelzs maiglēm.
1.1.Norāda, ka (kas) ir augstāk (pēc reljefa).
PiemēriŪdens baseini, kas mākslīgi izveidoti augšpus upju aizsprostiem, nav pieskaitāmi pie ezeriem.
- Ūdens baseini, kas mākslīgi izveidoti augšpus upju aizsprostiem, nav pieskaitāmi pie ezeriem.
Avoti: 1. sējums