autentisks
autentisks -ais, s. -a, -ā
autentiski apst.
Tāds, kas saskan ar oriģinālu. Tāds, kas pamatojas uz pirmavotu. Neapšaubāms, ticams.
PiemēriAutentisks dokuments.
- Autentisks dokuments.
- Autentiski dati.
- Autentisks teksts.
- Darbojoties ciešā kontaktā ar rakstnieku, kas sniedzis autentiski drošas ziņas, tagad izdevies noskaidrot vēl lielu skaitu viņa pseidonīmu..
Avoti: 1. sējums