autiņš
autiņš -a, v.
1.Mazs paladziņš (zīdaiņa ietīšanai).
PiemēriIetīt bērnu autiņos.
- Ietīt bērnu autiņos.
- Mazgāt autiņus.
- Pie krūtīm piekļautu, tā turēja autiņos satītu vēl tikai dažus mēnešus vecu vārgu bērniņu..
- ..mazuļi, ko šurp atnes autiņos, atstās šo māju [bērnudārzu] jau kā skolai sagatavoti bērni.
Stabili vārdu savienojumiBērnu autiņos (retāk autos).
- Bērnu autiņos (retāk autos) idioma — sar.; hum. Sākumstadijā.
2.novec. Dem. → auts 1 (2). Neliels drānas gabals.
PiemēriLīze [Ievai]: Te viens mutes autiņš... Laikam jau tavs.
- Līze [Ievai]: Te viens mutes autiņš... Laikam jau tavs.
- Viņš iesēja maizes klaipiņu un tukšo bļodiņu tīrā pakulu autiņā..
Avoti: 1. sējums