aušīgs
aušīgs -ais; s. -a, -ā
aušīgi apst.
1.Tāds, kas izturas vai rīkojas bez nepieciešamās nopietnības un cieņas. Vieglprātīgs. Draiskulīgs, nenopietns.
PiemēriAušīgs jauneklis.
- Aušīgs jauneklis.
- Dzirkalis [students] šoreiz bija aušīgs kā puika.. «Es gribētu iemācīties arī uz rokām tikpat ātri slidot kā uz kājām,» Dzirkalis smējās.
- pārn. Arī rotas lietām mode mainās, tikai tā nu gan nav tik aušīga un nepastāvīga kā apģērbiem.
1.1.Tāds, kurā izpaužas šāda īpašība.
PiemēriIzturēties aušīgi.
- Izturēties aušīgi.
Avoti: 1. sējums