Latviešu literārās valodas vārdnīca
85 581 šķirklis
būdnieks
būdnieks -a, v.
būdinieks -a, v.; neakt.; retāk
Mazas dzīvojamās ēkas un neliela zemes gabala īpašnieks (pirmspadomju Latvijā). Arī sīksaimnieks.
PiemēriVainis bija tā sauktais būdnieks. Viņam piederēja dažas pūrvietas zemes un neliela saimniecība Lubu ciemā..
Avoti: 2. sējums