bučot
bučot -oju, -o, -o, pag. -oju; trans.; novec.
Skūpstīt.
PiemēriŠņukstēdama tad māte nokrita pie gultas uz ceļiem,.. bučoja man degošos vaigus un pieri..
- Šņukstēdama tad māte nokrita pie gultas uz ceļiem,.. bučoja man degošos vaigus un pieri..
- «Agrāk bērni bučoja rokas, kājas tādiem, kas par viņiem kaut mazāko rūpi turēja.»
- Sieva sagrāba viņu [puisēnu] un sāka izstieptām lūpām bučot uz vaiga, acīm, deguna..
Avoti: 2. sējums