Latviešu literārās valodas vārdnīca
85 581 šķirklis
buča
buča -as, s.; novec.
Skūpsts.
PiemēriKad meita buču saņēmusi, tad viņa iesaucas: «..tu pagāns!» - un dara tā, it kā tā lūpas gribētu noslaucīt. Puisis pie tam satver viņas rokas un saka: «Nav jau tik traki,» - un bučo otrreiz.
Avoti: 2. sējums