bajonete
bajonete -es, dsk. ģen. -šu, s.; reti
Vairākšķautņu duramais ierocis, ko piestiprina pie šautenes stobra gala un lieto tuvcīņā. Durklis.
PiemēriSkaidri [Perjē] bij saskatījis blāvi spīdam pret sevi vērstas četras bajonetes šauteņu galos.
Avoti: 2. sējums