bakalaurs
bakalaurs -a, v.
1.Zemākais zinātniskais grāds (ārzemēs).
PiemēriTiesību bakalaurs.
2.Cilvēks, kas beidzis vidusskolu (Francijā un dažās citās valstīs).
PiemēriPabeidzis liceju un ieguvis bakalaura tiesības, viņš sāk Nicā studēt jurisprudenci..
Avoti: 2. sējums