bandīts
bandīts -a, v.
1.Bandas [1] dalībnieks.
PiemēriBandītu sodīšana.
- Bandītu sodīšana.
- ..[zēni fantāzijā] šķita dzīvus redzot bezbailīgos bandītus, kas revolveriem rokās bija Amerikā aplaupījuši pilsētas iestādes dienas laikā.
- Pēckara gadā visā Latvijā izveidojās bandītu grupas..
2.sar. Brutāls, nežēlīgs cilvēks.
PiemēriIedzimtie [Amerikā] pēc izmisuma pilnas, bet veltīgas pretošanās nokļuva ar visu savu mantu un dzīvību visplēsīgāko bandītu nesaudzīgajās rokās.
- Iedzimtie [Amerikā] pēc izmisuma pilnas, bet veltīgas pretošanās nokļuva ar visu savu mantu un dzīvību visplēsīgāko bandītu nesaudzīgajās rokās.
Avoti: 2. sējums