bezdievīgs
bezdievīgs -ais; s. -a, -ā
bezdievīgi apst.
1.novec. Tāds, kas netic dievam. Arī ateistisks.
Piemēri..Krikumiene nenogura, kaimiņiem un draudzenēm stāstīdama, cik taisnīgi dievs darījis, bezdievīgo zēnu sodīdams ar acs zaudējumu.
- ..Krikumiene nenogura, kaimiņiem un draudzenēm stāstīdama, cik taisnīgi dievs darījis, bezdievīgo zēnu sodīdams ar acs zaudējumu.
1.1.pārn. Peļams (par izturēšanos, rīcību). Grēcīgs.
Piemēri..man pēc šā uzņemtā ceļa vajadzēja sataisīties grēkot arī uz priekšu - vajadzēja bezdievīgi piekrāpt lielmāti Elvīru un atdot svešu bērnu par viņas Lienīti.
- ..man pēc šā uzņemtā ceļa vajadzēja sataisīties grēkot arī uz priekšu - vajadzēja bezdievīgi piekrāpt lielmāti Elvīru un atdot svešu bērnu par viņas Lienīti.
- Trīne [Jurim]: Nudien, jādomā, jums patiktu, ka tas Brencis noslīcinātos. - Juris: Zināms. Tad man vairs nebūtu jābaidās, ka viņš man Madi atkal atņems. - Trīne: Kas tā par bezdievīgu runāšanu!
2.apst.; sar. Ārkārtīgi, ļoti.
PiemēriKārlēns: Bet šī ziņģe tak ir varens gabals, kad apdomā! - Elīna: Kādēļ? - Kārlēns: Tādēļ, ka viņa tik bezdievīgi gara.
- Kārlēns: Bet šī ziņģe tak ir varens gabals, kad apdomā! - Elīna: Kādēļ? - Kārlēns: Tādēļ, ka viņa tik bezdievīgi gara.
- Un tad es sapratu, ka Aina brokastis ēd bezdievīgi ilgi.
- Abās ceļa malās stalti Aizzib tie [bērzi] gar logu rūtīm - Stumbri bezdievīgi balti, Putnu dziesmu pilnas krūtis.
Avoti: 2. sējums