bezgala
bezgala ģen., nelok.
1.apst. nozīmē Ļoti, sevišķi, ārkārtīgi. Bezgalīgi.
PiemēriBezgala liels.
- Bezgala liels.
- Bezgala mazs.
- Bezgala skaists.
- Bezgala daudz.
- Bezgala žēl.
- Bezgala sāpīgi.
- Bezgala ilgoties.
- Bezgala priecāties.
- Sniegs bija pārstājis krist, un zeme atmirdzēja bezgala tīra un balta.
- Nakts vilkās bezgala gausi, stundas it kā slīdēja atpakaļ.
- Trīs gadus viņš nebija redzējies ar savējiem, tagad bezgala gribējās tikties ar tēvu un māti..
- Tā [pasaule] atšķīrās kā grāmata, bezgala tāla un plaša, te atkal sarāvās šaura un maza..
2.adj. nozīmē; reti Bezgalīgs1.
PiemēriCilvēka dvēsele, nabaga dvēsele, Kur tev būt līdzi bezgala dabai?
- Cilvēka dvēsele, nabaga dvēsele, Kur tev būt līdzi bezgala dabai?
- Ap dūcošu spoli laikmeti skrien Un bezgala virknē sienas..
2.1.Ļoti liels.
Piemēri..visi viņi [jaunieši] bij apvienoti.. bezgala trauksmē, bezgala līksmē un priekā.
- ..visi viņi [jaunieši] bij apvienoti.. bezgala trauksmē, bezgala līksmē un priekā.
- Tik vētrā elpot! Tik vētrā būt! Gars sevī bezgala dziņu jūt..
Avoti: 2. sējums