Latviešu literārās valodas vārdnīca
85 581 šķirklis
bezmantīgs
bezmantīgs -ais; s. -a, -ā; pareti
Tāds, kam nav mantas, turības Nemantīgs.
PiemēriSkaudīgi ņurd nabagais un bezmantīgais.
Avoti: 2. sējums