Latviešu literārās valodas vārdnīca
85 581 šķirklis
bezmantinieku
bezmantinieku ģen., nelok.; jur.
Tāds (īpašums, manta), kam nav tiesīgu mantinieku.
PiemēriBezmantinieku dzīvojamā ēka.
Avoti: 2. sējums