bezmantinieku
bezmantinieku ģen., nelok.; jur.
Tāds (īpašums, manta), kam nav tiesīgu mantinieku.
PiemēriBezmantinieku dzīvojamā ēka.
- Bezmantinieku dzīvojamā ēka.
- Ja nav mantinieku ne pēc likuma, ne pēc testamenta, nomirušā manta pāriet valstij (bezmantinieku manta).
Avoti: 2. sējums