bezpalīdzīgs
bezpalīdzīgs -ais; s. -a, -ā
bezpalīdzīgi apst.
1.Tāds, kam nav spēka, iespēju, izpratnes (piemēram, lai veiktu ko nepieciešamu, lai izkļūtu no nevēlamas situācijas), tāds, kam vajadzīga palīdzība Vājš, nevarīgs.
PiemēriBezpalīdzīgs cilvēks.
1.1.Tāds, kurā izpaužas šādas īpašības.
Piemēri«Vai tiešām jums nav neviena palīga, ka tā jāmokās,» jautā garāmgājēji... Pār [vecenītes] vājo, brūni nodegušo seju pārslīd bezpalīdzīgs smaids. Palīgs? Nē, tāda viņai neesot.
Avoti: 2. sējums