bezsekmīgs
bezsekmīgs -ais; s. -a, -ā
bezsekmīgi apst.
Nesekmīgs.
PiemēriBezsekmīgs darbs.
- Bezsekmīgs darbs.
- Bezsekmīgi pūliņi.
- Ilze saprata, ka mūziķis ir stipri aizvainots par Plūdciema kora iziršanu, pret ko viņš bezsekmīgi bija cīnījies.
- ..divpadsmit vienmuļi, bezsekmīgi gadi bez panākumiem, bez brīnuma un bez satraukumiem bija izkaltējuši no viņa [ierēdņa] dvēseles visu sapņu sulu.
Avoti: 2. sējums