bezspēcība
bezspēcība -as, s.; parasti vsk.
1.Vispārināta īpašība → bezspēcīgs1. Šīs īpašības konkrēta izpausme. Vājums, nevarība.
PiemēriSlimnieka bezspēcība.
- Slimnieka bezspēcība.
2.Vispārināta īpašība → bezspēcīgs2, šīs īpašības konkrēta izpausme.
PiemēriPirmsrevolūcijas Krievijas vājums un bezspēcība ģeniāli attēlota Tolstoja darbos..
- Pirmsrevolūcijas Krievijas vājums un bezspēcība ģeniāli attēlota Tolstoja darbos..
- Likās, ka atbrīvoties no verdzības nav iespējams. Šī bezspēcība pastiprināja [verga] ticību dieviem un labākai dzīvei «viņpasaulē».
- Ina skaidri apzinājās savu bezspēcību - apturēt auļojošu zirgu baru bija vieglāk nekā aizkavēt šos apskurbušos bļaurus..
Avoti: 2. sējums