bezvārdis
bezvārdis -ža, v.
bezvārde -es, dsk. ģen. -žu, s.; reti
Tas, kam nav vārda, nosaukuma. Tas, kam nav zināms vārds, nosaukums.
Piemēri«Iepazīsimies. Es esmu Mirdza Ozola... Un kā tevi sauc?» - «Mani neviens nesauc,» viņa saņēma pārgudru atbildi... Istabā, kur Mirdza iegāja tūlīt aiz bezvārdes, bija vēl trīs meitenes.
Avoti: 2. sējums