Latviešu literārās valodas vārdnīca
64 265 šķirkļi
biedināt
biedināt -inu, -ini, -ina, pag. -ināju; trans.
1.Iedvest bailes. Biedēt (1).
PiemēriAizslēģotie logi.
  • Aizslēģotie logi.
  • piesnigušās sētas, kurās nebija iemītas taciņas, viss tas Lienītei likās tik biedinošs, tik neparasti kluss..
  • Viņa [drauga] tuvumā tā jutās drošāka, un nedrošā nākotne vairs nešķita tik biedinoša.
2.pareti Biedēt2.
Piemēri«Tomēr redzēsiet vien, - nebūs labi,» Rūdis biedināja. «..ir posta dzeguze. Tā nekūko uz labu.»
  • «Tomēr redzēsiet vien, - nebūs labi,» Rūdis biedināja. «..ir posta dzeguze. Tā nekūko uz labu.»
Avoti: 2. sējums