bieds
bieds -a, v.
Tas, kas biedē (1). Tas, kas iedveš bailes.
PiemēriKara bieds.
- Kara bieds.
- Nāves bieds.
- ..sludinātājs pievērsās pareģojumiem par drīzo pasaules galu, piešalkdams Rasmai ausis pilnas ar baismu un biedu stāstiem.
- Mieru visā pasaulē it sevišķi apdraud atomkara bieds..
- sal. Rītdiena [kapitālistiskajā iekārtā] vairs nerēgojās viņas apziņā kā nemitīgs bieds. Viņa bija atradusi darbu!
Avoti: 2. sējums