biezs
biezs -ais; s. -a, -ā
biezi apst.
1.Tāds, ko veido daudzi, ļoti tuvu cits pie cita novietoti vienveidīgi priekšmeti, sastāvdaļas. Pretstats: rets.
PiemēriBiezs krūmājs.
1.1.Blīvs, sablīvēts (cilvēku kopums).
PiemēriBieza cilvēku drūzma.
1.2.Blīvs, sablīvēts (dzīvnieku, parasti zivju, kukaiņu, kopums).
PiemēriBiezs siļķu bars.
1.3.apst. nozīmē; sar. Ļoti daudz.
PiemēriTots: Kas to velnu saskrējušu [rijā]! Biezs kā skudru, - pilns, ka čaukst.
Stabili vārdu savienojumiKā (arī ka) biezs.
2.Piesātināts, blīvs, koncentrēts (par gāzveidīgām vielām, miglu, dūmiem u. tml.).
PiemēriBiezi tvaika mutuļi.
2.1.Pieduļķots, piesārņots (šķidrums).
PiemēriBet ūdens [ezerā] ir melns kā darva un biezs kā auzu ķīselis..
2.2.Tāds, ko grūti liet (par šķidrumu, masu). Pretstats: šķidrs.
PiemēriBiezs medus.
3.Tumšs (par krēslu, tumsu, nakti). Necaurredzams.
PiemēriVakara krēsla kļuva arvien biezāka, apkārtējie priekšmeti cits aiz cita pazuda tumsas plīvurā..
4.Tāds, kam ir liels caurmērs, šķērsgriezums. Pretstats: plāns.
PiemēriBieza siena.
4.1.Tāds, kuram ir mazas atstarpes starp pavedieniem (par audumu, adījumu). Tāds, kas nav plāns (par audumu, adījumu, apģērbu). Ciešs, blīvs.
PiemēriBieza jaka.
4.2.Savienojumā ar garuma mērvienības nosaukumu: Tāds, kam ir norādītais caurmērs, šķērsgriezums.
Piemēri0,5 milimetri biezs skārds.
Stabili vārdu savienojumiBieza āda (kādam). Bieza galva (kādam). Bieza piere (kādam), arī biezs pakausis (kādam).
Avoti: 2. sējums