bijīgs
bijīgs -ais; s. -a, -ā
bijīgi apst.
1.Tāds, kas izturas ar dziļu cieņu, arī apbrīnu.
PiemēriBijīgs jauneklis.
- Bijīgs jauneklis.
- Viņš iegāja šajā telpā bijīgs un samulsis.
1.1.Tāds, kurā izpaužas dziļa cieņa, arī apbrīna.
PiemēriBijīga izturēšanās.
- Bijīga izturēšanās.
- Bijīgi noliekt galvu.
- Tas [ozols] bija tik resns, ka pieci vīri, rokās saķērušies, nez vai varētu to aptvert. Uģis bijīgi nopētīja vareno milzi..
Avoti: 2. sējums