biklums
biklums -a, v.; parasti vsk.
1.Vispārināta īpašība → bikls1, šīs īpašības konkrēta izpausme.
PiemēriMeitenes biklums.
- Meitenes biklums.
- Viņš palaikam runāja maz, nestrīdējās pretī.. Bet tas nebij aiz laba prāta un bikluma.
- Pagāja mēneši, līdz viņš [zēns] atbrīvojās no sākotnējā bikluma..
- Pirmā darba vieta.. Domājot par to, mani pārņem neviltota prieka izjūta, kā arī satraukums un biklums.
2.Vispārināta īpašība → bikls2, šīs īpašības konkrēta izpausme.
PiemēriStirnas biklums.
- Stirnas biklums.
Avoti: 2. sējums