bimbāt
bimbāt -āju, -ā, -ā, pag. -āju
bimbot -oju, -o, -o, pag. -oju; intrans.; sar.; niev.
Raudāt.
PiemēriGunārs mulsiem skatieniem pavadīja meiteni. Nez kas šai lēcies? Te gandrīz vai bimbā, te rāda man garu snīpi [degunu]...
- Gunārs mulsiem skatieniem pavadīja meiteni. Nez kas šai lēcies? Te gandrīz vai bimbā, te rāda man garu snīpi [degunu]...
- «..Neptunam labāk acīs vis nelec.. Noskaitīsies un uzpūtīs tādu vēsmiņu, ka sāksi vēl bimbāt.»
Avoti: 2. sējums