blīvs
blīvs -ais; s. -a, -ā
blīvi apst.
1.Tāds, kura daļiņas atrodas cieši kopā.
PiemēriBlīva viela.
- Blīva viela.
- Blīva masa.
- Blīva augsne.
- Blīvi sastampāts māls.
- ..koksne [dzelzs kokam] ir sarkana un tik blīva, ka grimst ūdenī.
- ..ziemas atkušņos un salā sniegs sagūlies ciets un blīvs, gandrīz vajag laužņa, lai to izkustinātu.
- Dzelzsbetona konstrukcijām jābūt izturīgām - to iekšienē nedrīkst būt tukšumu. Bet betons ne vienmēr pats blīvi piepilda visu veidni, to nepieciešams stampāt.
1.1.Tāds, kurā nav spraugu Tāds, kas (kam) ir cieši piekļāvies.
PiemēriBlīvs audums.
- Blīvs audums.
- Blīvs spraugas pildījums.
- Tas [logs] bija aizklāts ar blīvu aizkaru, un ne mazākais saules stariņš neiespīdēja istabā.
- Beidzot [vāvere] uzliek ligzdai pamatīgu, blīvu lapu jumtu, lai nesūktos cauri lietus..
1.2.Tāds, kurā dzīvas būtnes atrodas cieši cita pie citas.
PiemēriStundu sākumā pie skolas ieejas durvīm allaž izveidojās blīva drūzma, un Gunārs visai neuzvedīgi lauzās tai cauri.
- Stundu sākumā pie skolas ieejas durvīm allaž izveidojās blīva drūzma, un Gunārs visai neuzvedīgi lauzās tai cauri.
- Pavasaros uz Sahalīnas piekrasti dodas tik blīvi siļķu bari, ka uz zivju mugurām stāv kaijas.
- Gar Vidzemes jūrmalu rudeņos blīvā straumē ceļo uz dienvidiem žubītes un citi sīkie putni.
Avoti: 2. sējums