Latviešu literārās valodas vārdnīca
85 581 šķirklis
blīvs
blīvs -ais; s. -a, -ā
blīvi apst.
1.Tāds, kura daļiņas atrodas cieši kopā.
PiemēriBlīva viela.
1.1.Tāds, kurā nav spraugu Tāds, kas (kam) ir cieši piekļāvies.
PiemēriBlīvs audums.
1.2.Tāds, kurā dzīvas būtnes atrodas cieši cita pie citas.
PiemēriStundu sākumā pie skolas ieejas durvīm allaž izveidojās blīva drūzma, un Gunārs visai neuzvedīgi lauzās tai cauri.
Avoti: 2. sējums