bradāt
bradāt -āju, -ā, -ā, pag. -āju
1.intrans. Vairākkārt brist šurp un turp.
Piemēri..[bērni] brēkdami bradāja pa pančkām..
- ..[bērni] brēkdami bradāja pa pančkām..
- Uzlocīju bikses un gāju tūliņ bradāt pa ezeru.
- ..viņām [meitenēm] vēl un vēl gribējās bradāt pa irdeno, balto smilti.
1.1.Vairākkārt staigāt šurp un turp (parasti ko bojājot, saminot).
PiemēriBradāt pa zāli.
- Bradāt pa zāli.
- ..ņurdēdams [ratu meistars] bradāja pa nātrēm un sūrenēm, savu cepuri meklēja.
- Govis bradā pa apsētiem lauciņiem pauguru starpā.
2.trans. Nevērīgi, neuzmanīgi staigājot, mīdīt, bojāt, lauzīt (ko).
PiemēriBradāt zāli.
- Bradāt zāli.
- Bradāt puķes.
- Likās, ka ienaidnieka naglotie zābaki bradātu viņa paša miesu, dedzinātu viņa paša māju..
Stabili vārdu savienojumiBradāt (arī mīdīt, mīt) kājām.
- Bradāt (arī mīdīt, mīt) kājām idioma — Rupji aizvainot, aizskart (parasti kāda jūtas).
Avoti: 2. sējums