bruņas
bruņas -u, s.; tikai dsk.
1.mil. Metāla (parasti tērauda) plāksnes, kuras izmanto kāda objekta aizsargāšanai.
PiemēriKreisera bruņas.
- Kreisera bruņas.
- Ar.. šāviņiem viņi [artilēristi] tiešā tēmējumā sadragāja biezās tanku bruņas.
- Bet krastā palss kuģis piestājas, Viss tērauda bruņās kalies, Un britu karogu pacēlis tas Pār izslietiem lielgabaliem.
- pārn. Noslēgtība, lepnums - tās tikai bruņas, kas šķita kā sargātājas pret ielaušanos Roberta dvēseles dziļumos.
- pārn. .. pieliekot ausi pie ledus bruņām, varēs saklausīt ūdeņu dobjo valodu.
2.vēst. Metāla izstrādājums, kurā ietērpj ķermeni vai tā daļas, lai tās aizsargātu.
PiemēriTērauda bruņas.
- Tērauda bruņas.
- Krūšu bruņas.
- Roku bruņas.
- Kaldināt bruņas.
- Uzvilkt bruņas.
- Bruņās tērpts jātnieks.
- Pie aizsardzības ieročiem agrā feodālisma periodā pieskaitāmas arī bruņas, kuras latviešu tautas dziesmās apzīmē par brūnajiem svārkiem.
3.ģen.: bruņu, adj. nozīmē Tāds (metāla izstrādājums), kurā ietērpj ķermeni vai tā daļas, lai tās aizsargātu.
PiemēriBruņu krekls.
- vēst. Bruņu krekls.
- vēst. Bruņu tērps.
Stabili vārdu savienojumiBruņu cepure.
- Bruņu cepure — Bruņucepure.
3.1.Tāds, kam ir metāla (parasti tērauda) plākšņu aizsargsegums.
PiemēriNo bruņu vilciena jau šauj ar lielgabalu un abiem ložmetējiem.
- No bruņu vilciena jau šauj ar lielgabalu un abiem ložmetējiem.
Stabili vārdu savienojumiBruņu tanku karaspēks. Bruņu tornis.
- Bruņu tanku karaspēks novec. — Tanku karaspēks.
- Bruņu tornis — Bruņutornis.
- Bruņu vilciens — Bruņuvilciens.
4.zool. Aizsargsegums (dažiem dzīvniekiem, retāk augiem).
PiemēriKaula bruņas.
- Kaula bruņas.
- Ievilkties bruņās.
- Spriežot pēc pārakmeņotiem izrakumiem, pirmatnējie rāpuļi bija nelieli dzīvnieki.., klāti ar bruņām.
- Kramaļģēm ir ļoti raksturīgi vāciņi; to.. ārējā kārta ir blīvi piegulošas krama bruņas..
Avoti: 2. sējums