brīvgājiens
brīvgājiens -a, v.; tehn.
Tāds mehānisma stāvoklis, kad no viena tā locekļa, kas darbojas, kustība netiek pārnesta uz citu vai citiem mehānisma locekļiem.
PiemēriZobrata brīvgājiens.
- Zobrata brīvgājiens.
- Stūres iekārtas brīvgājiens.
- Sajūga pedāļa brīvgājiens.
- Neliels brīvgājiens [stūres ratam] ir nepieciešams. Turpretim, ja brīvgājiens par lielu, tad automobiļa gaita vairs nav stabila, jo priekšējie riteņi var pēkšņi pagriezties nevēlamā virzienā.
Avoti: 2. sējums