brīvklausītājs
brīvklausītājs -a, v.
brīvklausītāja -as, s.
Cilvēks, kurš nav uzņemts par studentu (mācību iestādē), bet kuram atļauts piedalīties nodarbībās un kārtot eksāmenus.
PiemēriLekcijas [kultūras universitāte].. cītīgi apmeklē daudzi brīvklausītāji un gaidīt gaida, kad kāda vieta atbrīvosies.
Avoti: 2. sējums