bunkurs
bunkurs -a, v.
1.Tvertne beramu materiālu (piemēram, ogļu, kūdras, smilts, labības) neilgai uzglabāšanai vai pārkraušanai.
PiemēriTiklīdz kombaina bunkurs bija pilns ar graudiem, piebrauca automašīna. Tā labību nogādāja kaltēs.
- Tiklīdz kombaina bunkurs bija pilns ar graudiem, piebrauca automašīna. Tā labību nogādāja kaltēs.
- ..purvā pašlaik strādā modernizēti, ar bunkuriem apgādāti pneimatiskie [kūdras] frēzēšanas kombaini..
- Viņš [strādnieks] savu padarījis - piecpadsmit vagonetes ogļu sagāztas bunkurā.
2.mil. Segta aizsargbūve, ko var izmantot dzīvošanai. Blindāža.
PiemēriLeons bezgala vēlējās nokļūt [partizānu] bunkurā viens no pirmajiem.. Jo sevišķi viņš uztraucās pēc tam, kad daži pionieri no pazemes iznesa sarūsējušu kabatas baterijas čaulu..
- Leons bezgala vēlējās nokļūt [partizānu] bunkurā viens no pirmajiem.. Jo sevišķi viņš uztraucās pēc tam, kad daži pionieri no pazemes iznesa sarūsējušu kabatas baterijas čaulu..
- ..meža vidū bija ierīkoti trīs apakšzemes bunkuri - tik veikli nomaskēti, ka nezinātājs cilvēks varēja pāriet tiem pāri un neko nepamanītu.
- Divi kareivji, revolverus uz priekšu pastiepuši, nokāpa bunkurā un, ar elektriskajām lampiņām ceļu apgaismodami, apskatīja bandītu mitekli.
Avoti: 2. sējums