bužināties
bužināties -inos, -inies, -inās, pag. -inājos; refl.
Viegli skarot, jaukties (parasti pa matiem, pa spalvu).
PiemēriAukle bužinās bērnam pa matiem.
- Aukle bužinās bērnam pa matiem.
- Tad Mārīte pakasīja viņai [telītei] pakausi, un tas nu bija tik patīkami, ka vajadzēja pienākt pavisam klāt pie sētas.. un ļauties, lai meitenes pirksti bužinās pa cekulu.
Avoti: 2. sējums