bālēt
bālēt bālu, bāli, bāl, arī bālēju, bālē, bālē, pag. bālēju; intrans.
1.Kļūt bālam (par cilvēku, seju).
PiemēriZēns sarka un bālēja.
- Zēns sarka un bālēja.
2.parasti 3. pers. Zaudēt krāsu vai krāsas spilgtumu (saules, vēja, lietus ietekmē). Kļūt gaišam vai gaišākam Balēt (1).
PiemēriLapas rudenī bālē.
- Lapas rudenī bālē.
- Bāl ziedi.
- Manu pakrēšļa puķīt, tev gaismas nav! Nāc, aiziesim projām tālē No ēnas, kur ziedi pumpuros vīst Un asni un atvases bālē.
- Bērzu birze kalniņā Vairāk bāl, ne zaļo..
2.1.reti Kļūt gaišākam (pēc tumsas) – par debesīm, mākoņiem.
PiemēriBālēja austrumu mala, Svīda jau rīts.
- Bālēja austrumu mala, Svīda jau rīts.
2.2.Zaudēt spožumu, mirdzumu (piemēram par debess spīdekļiem, debesīm).
PiemēriZvaigznes bālē.
- Zvaigznes bālē.
- Mēness bālē.
- ..[Raits] pavērsa acis pret debesīm, kur gluži izdēdējis bālēja mēness sirpis.
2.3.pārn. Zust, mazināties (piemēram, par slavu).
Piemēri..slava sāk manāmi bālēt.
- ..slava sāk manāmi bālēt.
3.parasti 3. pers.; poēt. Būt neskaidri saskatāmam.
Piemēri..milzums dūmekļu caur miglas dusmu [biezumu] bāl..
- ..milzums dūmekļu caur miglas dusmu [biezumu] bāl..
Avoti: 2. sējums