Latviešu literārās valodas vārdnīca
64 265 šķirkļi
ceriņi
ceriņi -u, v.; tikai dsk.
1.Krāšņumkrūms ar smaržīgiem violetiem vai baltiem ziediem blīvās skarās.
PiemēriLejassmeltēnos vispār daudz ko redzēt. Gar visu sētsvidus malu tur ceriņi, tie patlaban vienos zilos ziedos.
  • Lejassmeltēnos vispār daudz ko redzēt. Gar visu sētsvidus malu tur ceriņi, tie patlaban vienos zilos ziedos.
  • Dārzciema nomales dārziņos ziedēja zilie ceriņi un skurbinoši smaržoja baltie.
  • Birzis un meži, un ēnaini sili. Riteņi dzeltenus putekļus kuļ. Gaistošā tālumā ceriņi zili Kupli kā vasaras mākoņi guļ.
2.Šī auga ziedi vai zari ar ziediem.
PiemēriGriezt ceriņus.
  • Griezt ceriņus.
  • Dāvināt ceriņus.
Avoti: 2. sējums