cukuriņš
cukuriņš -a, v.
1.Dem. → cukurs1.
2.Ābele ar nelieliem, sarkansvītrotiem, cietiem, saldiem āboliem. Attiecīgā ābeļu šķirne.
PiemēriIestādīt cukuriņu.
2.1.Šīs ābeles auglis.
Piemēri..mazos cukuriņus, tos nu vēl tā, bet Kārlis labprāt ņēma arī cietos [ziemas ābolus]..
Avoti: 2. sējums