Latviešu literārās valodas vārdnīca
85 581 šķirklis
cēlums2
cēlums -a, v.; parasti vsk.
1.Vispārināta īpašība → cēls1, šīs īpašības konkrēta izpausme.
PiemēriCilvēka cēlums un cildenums.
2.Vispārināta īpašība → cēls2, šīs īpašības konkrēta izpausme.
PiemēriValdis izvilka no kabatas.. maizes gabalu un pārlauzis pameta gulbjiem. Visu cēlumu zaudējuši, tie kāri metās sakampt ēsmu, un lielākais šņākdams centās atgrūst mazāko.
Avoti: 2. sējums