dīdīt
dīdīt -u, -i, -a, pag. -īju; trans.
1.novec. Dresēt.
PiemēriLāci, suņus dīdīt.
1.1.Panākt, ka (dzīvnieks) vairākkārt veic kādas kustības.
PiemēriEkur stalti karavīri Mani balti bāleliņi! Ar zobenu vārtus vēra, Stāvus dīda kumeliņu: Paši jāja koklēdami, Kumeliņi dancodami.
2.sar. Likt (kādam) atkārtoti ko darīt, veikt, atkārtoti mācīt (kādam) ko.
Piemēri..Daugavmalā jaunos rekrūšus dīdīja sagūstīts zviedru kaprālis... no agra rīta līdz vēlam vakaram viņi mācījās rindā stāties, skriet, gulties, celties, atkal skriet un gulties un mērķī šaut.
2.1.pārn. Pārņemt (par izjūtām, pārdzīvojumiem).
PiemēriKad iznes ezeru - tā ezermalieši sauc ledus iešanu, - tad arī mani sāk dīdīt savāds nemiers.
Stabili vārdu savienojumi(Kāds) velns (arī nelabais) dīdīja.
Avoti: 2. sējums