Latviešu literārās valodas vārdnīca
64 265 šķirkļi
dīdīt
dīdīt -u, -i, -a, pag. -īju; trans.
1.novec. Dresēt.
PiemēriLāci, suņus dīdīt.
  • Lāci, suņus dīdīt.
1.1.Panākt, ka (dzīvnieks) vairākkārt veic kādas kustības.
PiemēriEkur stalti karavīri Mani balti bāleliņi! Ar zobenu vārtus vēra, Stāvus dīda kumeliņu: Paši jāja koklēdami, Kumeliņi dancodami.
  • Ekur stalti karavīri Mani balti bāleliņi! Ar zobenu vārtus vēra, Stāvus dīda kumeliņu: Paši jāja koklēdami, Kumeliņi dancodami.
  • Protams, visu ceļu bij braucis Lejassmeltēnu Vanagu Jorģis pats, tumšdzeltenais ērzelis ar lauko pieri necieta, ka cits kāds mēģināja viņu dīdīt.
2.sar. Likt (kādam) atkārtoti ko darīt, veikt, atkārtoti mācīt (kādam) ko.
Piemēri..Daugavmalā jaunos rekrūšus dīdīja sagūstīts zviedru kaprālis... no agra rīta līdz vēlam vakaram viņi mācījās rindā stāties, skriet, gulties, celties, atkal skriet un gulties un mērķī šaut.
  • ..Daugavmalā jaunos rekrūšus dīdīja sagūstīts zviedru kaprālis... no agra rīta līdz vēlam vakaram viņi mācījās rindā stāties, skriet, gulties, celties, atkal skriet un gulties un mērķī šaut.
  • ..ķēros pie airiem un sāku irties ezerā. «Labo, labo, - kreiso, kreiso, - ar pilnu tvaiku uz priekšu! Kreiso, kreiso!».. Tā Vīķītis nepārtraukti mani dīdīja..
  • Robis reiz par četrdesmit kapeikām stundā bija dīdījis matemātikā Poļinu.. muižas pārvaldnieka meiteni.
2.1.pārn. Pārņemt (par izjūtām, pārdzīvojumiem).
PiemēriKad iznes ezeru - tā ezermalieši sauc ledus iešanu, - tad arī mani sāk dīdīt savāds nemiers.
  • Kad iznes ezeru - tā ezermalieši sauc ledus iešanu, - tad arī mani sāk dīdīt savāds nemiers.
  • ..Ģirts, klases teicamnieks, sēdēja blakus savam čigāniskajam, mūžīga nemiera dīdītajam sola biedram Ēvaldam Garančam..
  • ..laikam nav neviena tik stipra vīra, kuru nedīdītu pirmskaujas drudzis.
  • Kaut tikai.. nebūtu kaut kur aizvazājies. Viņu jau dīdīt dīda sievieši un kārtis.
Stabili vārdu savienojumi(Kāds) velns (arī nelabais) dīdīja.
Avoti: 2. sējums