džerkstēt parasti 3. pers., džerkst, pag. džerkstēja; intrans.
Radīt klusu, paasu troksni (piemēram, par metāla priekšmetiem berzes rezultātā). Atskanēt šādam troksnim.
PiemēriAizlūzusi ratu ass džerkst.
Piemēri
Aizlūzusi ratu ass džerkst.
Labās rokas dzīslas sapampa, un, kad [zemnieks] Pēteris Lagzda brīnīdamies staipīja savus neveiklos, sastrādātos pirkstus, dzīslas džerkstēja ar nepatīkamu skaņu kā veca kārklu klūga, žogu pārsienot.
«Mēs lūdzam, lai pārvaldnieka kungs iznāk.» Viņš sacīja lūdzam, bet cietā, metāliski džerkstošā balss un atmestā galva teica nepārprotami: mēs prasām! Lai viņš nāk šurp!